Ievadam – likumprojekta anotācijā minētais normas ieviešanas pamatojums. - Latvijā vērojama situācija, ka juridiskas personas, kā arī fiziskas personas – individuālie komersanti vai fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicēji izmanto aizdevumu sniegšanas juridisko formu, taču pēc ekonomiskās būtības šādā veidā izmaksā fiziskajām personām ienākumus, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Par to liecina fakts, ka izsniegtie aizdevumi netiek atmaksāti, netiek piedzīti, dažkārt aizdevumu līgumos nav pat noteikti aizdevuma atmaksas termiņi. Minētie aizdevuma līgumi arī neparedz procentu maksājumu, kas būtībā nav savienojams ar komersanta mērķi – izdevīgi ieguldīt līdzekļus un gūt peļņu. Sastopami gadījumi, kad aizdevumus izsniedz kapitālsabiedrības ar negatīvu pašu kapitālu – tas nozīmē, ka būtībā kapitālsabiedrība pati pastāv tikai uz aizdotu līdzekļu pamata, taču, neraugoties uz to, pati vēl izsniedz aizdevumus.
Aizdevumi, kuri netiks pielīdzināti ienākumam:
Attiecībā uz pārējiem aizdevumiem likumprojektā paredzēts, ka fiziskai personai izsniegto aizdevumu, ja fiziskā persona šo aizdevumu neņem savas saimnieciskās darbības ietvaros, pielīdzina ienākumam.
Gadījumos, ja aizdevumu neņem savas saimnieciskās darbības ietvaros, aizdevuma līgumam ir noteikti kritēriji:
Ja aizdevums tomēr netiek atmaksāts, maksātāja saņemto aizdevumu pielīdzina ienākumam un apliek ar IIN (pēc standartlikmes un papildu likmes). Ja ienākumam pielīdzinātais aizdevums izsniegts aizdevēja darbiniekam, padomes vai valdes loceklim, papildus parastajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei piemēro papildlikmi 22% apmērā. Par nodokļa nomaksu šajā gadījumā atbildīgs ir pats aizdevuma ņēmējs – fiziskā persona. Ja aizdevums pēc IIN nomaksas tiek atmaksāts (piedzīts), fiziskā persona – IIN maksātājs - var iesniegt precizētu deklarāciju un atgūt samaksāto nodokli (ja IIN maksājis aizdevējs, tas nodokli no aizdevuma ņēmēja var atgūt, tikai prasot tam kompensēt IIN nomaksas rezultātā radušos izdevumus).
Gadījumos ja aizdevumu cedē, to visos gadījumos pielīdzina ienākumam cedēšanas dienā (par ienākuma gūšanas dienu uzskata cedēšanas dienu) un par IIN nomaksu atbildīgs aizdevējs.
Attiecībā uz aizdevumiem, kurus fiziskā persona saņem no nerezidenta, kas nav kredītiestāde, un aizdevējs atrodas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā vai valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās neuzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ir izvirzītas īpaši stingras prasības - aizdevuma līgumam ir jābūt notariāli apstiprinātam.
Izsniedzot aizdevumu, pienākums informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu, ja vienam maksātājam izsniegtais aizdevumus (aizdevumu summa) pārsniedz 15 000 eiro. Informēšanas pienākums pastāv arī tad, ja šis aizdevējs fiziskai personai izsniedz jaunu aizdevumu papildus aizdevumam, par kuru Valsts ieņēmumu dienestam jau ir sniegta informācija, ja iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa jaunā aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro.
Samazinātos procentu maksājumus ar IIN apliks šādi:
1) katru taksācijas gadu jāveic IIN nomaksa no likumā noteikto tirgus procentu likmei pielīdzināto procentu maksājumu (nosacītās tirgus cenas) - t.i., Latvijas Bankas noteikto pirmstaksācijas gada iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi izsniegtajiem kredītiem attiecīgajā valūtā pirmstaksācijas gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7 - un līgumā noteikto pazemināto procentu maksājumu starpības.
2) ja aizdevumu pielīdzina ienākumam, ar nodokli vienlaikus tiek aplikti arī līgumā noteiktie, bet faktiski nesamaksātie procentu maksājumi. Šim ienākumam piemēro vispārējo nodokļa likmi.
Attiecībā uz aizdevumiem, kas izsniegti līdz likuma spēkā stāšanās dienai, pārejas noteikumos paredzēts pienākums, līdz 2014.gada 30.jūnijam informēt VID par izsniegto aizdevumu (to daļu), kas līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai nav atmaksāta un pārsniedz 15 000 eiro. Ja aizdevējs ir nerezidents vai fiziskā persona – rezidents, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienestam sniedz aizdevuma ņēmējs. Informācija nav jāsniedz, ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei.
Ja minētā informācija netiks sniegta likumā noteiktajā kārtībā, minētos aizdevumus pielīdzina ienākumam, kas gūts 2013.gada 31.decembrī, bet ja nodokļu administrācija pēc 2016.gada 31.decembra, veicot pārbaudi, konstatē, ka nedeklarētais, līdz 2013.gada 31. decembrim saņemtais aizdevums, par kuru bija jāsniedz informācija, nav atmaksāts, tiek pieņemts, ka ienākums gūts tā taksācijas gada pēdējā dienā, par kuru nodokļu maksātājs vai nodokļu administrācija var precizēt apliekamo ienākumu saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Likumprojekta prognozētais spēkā stāšanās laiks – 01.01.2014.