Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (NKAL) 15.panta pirmās daļas 1.punktu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veic komercprakses uzraudzību atbilstoši iestādes noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot iespējamā pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm, kā arī nodrošinot līdzsvarotu komercprakses īstenotāju darbības uzraudzību.[1]
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā[2] (PTAL) noteiktajā kārtībā PTAC īsteno tam paredzētās uzraudzības iestādes funkcijas, tajā skaitā – nodrošinot patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības pasākumus. No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta astotās daļas izriet, ka patērētāju kolektīvās intereses uzskatāmas par pārkāptām, ja tiek konstatēts tāds patērētāju tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju individuālās vai grupas intereses, un tas var radīt zaudējumus vai kaitējumu noteiktai patērētāju grupai vai varbūt tikai atsevišķiem patērētājiem. Nosakot to, vai pārkāpums skar patērētāju kolektīvās intereses, PTAC ņem vērā gan pārkāpuma raksturu un būtību, gan arī citus pārkāpuma aspektus, kuri tiek izvērtēti katrā konkrētajā lietā. Par šādiem pārkāpumiem PTAC ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam noteiktā termiņā novērst vai izbeigt konkrēto patērētāju tiesību pārkāpumu, un veikt noteiktas darbības tā ietekmes novēršanai.
Patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības pasākumi un to efektīvāka īstenošana ir 2019.gadā izstrādāto un 2020.gada 30.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izskatīto PTAL grozījumu (Grozījumi)[3] galvenais priekšmets. Saskaņā ar šiem Grozījumiem, PTAL paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu “Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzība”, kurā noteikts piešķirt PTAC plašākas pilnvaras, kas ļautu efektīvāk izmeklēt un atklāt pārkāpumus, kuri skar patērētāju kolektīvās intereses. Likumprojekts ietver arī atsevišķus tehniskus grozījumus saistībā ar patērētāju strīdu risināšanu un izpildi, lai nodrošinātu efektīvāku strīdu izskatīšanas procesu.[4]
Minētie Grozījumi ir pamatoti ar patērētāju tiesību uzraudzības iestāžu sadarbību Regulas 2017/2394[5] prasību izpildi, nodrošinot, ka visā iekšējā tirgū dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir vienots minimālo pilnvaru apjoms patērētāju tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un novēršanai. Kā noteikts Regulas preambulas 5.punktā, patērētāji būtu jāaizsargā pret pārkāpumiem, kuri jau ir izbeigti, bet kuru kaitīgā ietekme varētu turpināties. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām minimālajām pilnvarām izmeklēt šādus pārkāpumus un likt tos izbeigt vai aizliegt nākotnē, lai nepieļautu, ka tie atkārtojas, un līdz ar to nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Līdz ar to citu dalībvalstu kompetentās iestādes PTAC varēs nosūtīt lūgumus iegūt specifisku informāciju, kas nepieciešama viņu uzsākto līgumu izmeklēšanai, vai lūgumus veikt izmeklēšanu un novērst viņu norādītos pārkāpumus.[6]
Saskaņā ar Grozījumiem, PTAC ir paredzētas tiesības veikt patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību, pamatojoties uz patērētāju tiesību organizācijas vai kompetentās iestādes iesniegumu, vai pēc savas iniciatīvas. Šim nolūkam likumprojektā paredzētas PTAC tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par finanšu plūsmās un darījumos iesaistīto personu identitāti vai kontu informāciju. Tāpat Grozījumos paredzētas PTAC tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un citām personām, lai izsekotu datu plūsmas un noskaidrotu datu plūsmās iesaistīto personu identitāti, kā arī ierobežot tiešsaistes saskarnes, t.i. – bloķēt mājaslapas un dažādas programmatūras internetā. Tādējādi patērētājiem vairs nebūs pieejamas tās mājaslapas, kuras digitālajā vidē īsteno kādas krāpnieciskas darbības vai nodarbojas ar patērētāju maldināšanu. Šobrīd iepērkoties digitālajā vidē patērētājam ir vairāk risku, nekā iepērkoties klātienē, jo informācijas apmaiņa un darījumi notiek ātrāk, darījumi ir grūtāk izsekojami, krāpnieki ir grūtāk identificējami, kā arī nepatiesa informācija patērētājiem ir vieglāk nododama.
Būtiskus jauninājumus paredzēts ieviest attiecībā uz PTAC kompetenci un pilnvarām iegūt pierādījumus. PTAL Grozījumos ir paredzēts noteikt PTAC tiesības ar tiesneša lēmumu atļaut veikt atsevišķas procesuālās izmeklēšanas darbības, līdzīgi, kā tās ir noteiktas Konkurences padomei (saskaņā ar Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 4.punktu), tajā skaitā - policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt ražotāja, pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja vai citas personas īpašumā, piekļūt telpām, mantām, dokumentiem un citai informācijai, kas tiek izmantoti saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai, atvērt tos, nenodarot tām būtiskus bojājumus. Šīs tiesības paredzēts izmantot tikai ārkārtas gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka pārkāpums tiek veikts, un nav cita veida, kā ievākt informāciju izmeklēšanai. Šādu procesuālo darbību laikā PTAC amatpersonas ir tiesīgas:
Ja tiek konstatēts pārkāpums, kas skar patērētāju kolektīvās intereses, saskaņā ar Grozījumu 26.¹8 pantu, PTAC ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ar kuriem:
Atbilstoši NKAL 6.pantam un 10.panta pirmās daļas 1.punktam, uzskatāms, ka komersants ir īstenojis profesionālajai rūpībai neatbilstošu vai maldinošu komercpraksi, ja minētās komercprakses ietvaros patērētājs pieņēma vai varēja pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis. Par negodīgas komercprakses tiesisko regulējumu informācija pieejama šeit[7]. Par negodīgu komercpraksi PTAC ir tiesīgs uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10 % no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 euro. Nosakot uzliekamās soda naudas apmēru komercprakses īstenotājam, PTAC ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, patērētāju tiesiskajām interesēm radīto aizskārumu un komersanta rīcību, veicot vai neveicot sadarbību ar PTAC konkrētās lietas izskatīšanā un patērētāju tiesību pārkāpumu novēršanā. Situācijās, kad informācija par komersanta materiālo stāvokli PTAC nav pieejama un komersants nav sasniedzams[8], vai arī komersants to tīšām slēpj[9], tad soda nauda par pārkāpumu tiek aprēķināta pēc PTAC pieejamā komersanta pēdējā zināmā finanšu gada neto apgrozījuma, vai bez tā, vadoties tikai pēc pārkāpuma apstākļiem. Kā liecina PTAC prakse, tad nesadarbošanās vai informācijas nesniegšana un slēpšana no PTAC nepaglābs komersantu no lietas izmeklēšanas un soda naudas piemērošanas, jo šajā gadījumā pierādījumu neiesniegšana neatbrīvo komersantu no soda naudas piemērošanas.
GTB saviem klientiem nodrošina juridiskos pakalpojumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar darbības atbilstību Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina pārstāvību sadarbībai un komunikācijai ar PTAC, kā arī advokāta juridisko palīdzību PTAC iepriekš nepieteikto vizīšu laikā.
Jautājumu gadījumā droši sazinieties ar mums!
[1] Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=167759
[2] Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=23309
[3] Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40476710&mode=vss&date=2020-01-30
[4] Informācijas avots: https://lvportals.lv/skaidrojumi/308559-paplasinas-ptac-pilnvaras-lai-efektivak-aizstavetu-pateretaju-intereses-2019
[5] REGULA Nr. 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004,
Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017R2394&from=LV
[6] https://lvportals.lv/skaidrojumi/308559-paplasinas-ptac-pilnvaras-lai-efektivak-aizstavetu-pateretaju-intereses-2019
[7] https://www.grantthornton.lv/isuma/negodgas-komercprakses-tiesiskais-reguljums/
[8] 21.06.2019. PTAC lēmums lietā Nr. 6-pk, pieejams: http://ptac.gov.lv/sites/default/files/sia_tehnoline_izraksts.pdf
30.04.2019. PTAC lēmums lietā Nr. 1-pk, pieejams: http://ptac.gov.lv/sites/default/files/sia_latbuve_projekts_lemuma_noraksts.pdf
[9] 11.07.2019. PTAC lēmums lietā Nr. 8-pk, pieejams: http://ptac.gov.lv/sites/default/files/sia_kl_retail_lemums_nr._8-pk.pdf
