2016. gada 21. jūnijā Eiropadome vienojās par nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu, kas paredz vienotu noteikumu ieviešanu visā ES.
Direktīva ievieš minimālus standartus trīs jomās, pie kurām strādā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO):
Direktīva arī pievēršas divām jomām, kuras ESAO neapskata specifiski:
Direktīva attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem, kuri ir korporatīvo nodokļu maksātāji kādā no ES dalībvalstīm, tajā skaitā korporatīvo nodokļu maksātāji, kuru rezidence ir ārpus ES, bet kuriem ir pastāvīgas iestādes kādā no dalībvalstīm
Direktīvas ieviešanas termiņš dalībvalstīs ir 2018. gada 31. decembris. Attiecībā uz izceļošanas nodokļā noteikumiem tas ir 2019. gada 31. decembris.
Procentu atskaitīšanas tiesības
Direktīva ierobežo neto procentu likmes atskaitīšanu taksācijas gadā līdz 30% no peļņas pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA).
Attiecīgā taksācijas gada EBITDA, kas pārsniedz tajā vai iepriekšējos taksācijas gados nodokļu maksātājam radušās aizņēmumu izmaksas, var pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem.
Dalībvalstis drīkst iekļaut izņēmumu: nodokļu maksātāja pašu kapitāla īpatsvaru tā kopējos aktīvos uzskata par vienādu ar līdzvērtīgo īpatsvaru visai grupai, ja tas ir zemāks par ne vairāk kā 2 procentu punktiem
Noteikumi par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (CFC)
CFC noteikumi nosaka, ka nodokļu maksātājām (proti, mātesuzņēmumam) ir jāiekļauj meitasuzņēmumiem mākslīgi novirzītie ienākumi savā ienākumu summā. Pašreizējā direktīva ļauj dalībvalstīm noteikt augstāku slieksni nekā sākotnēji noteikts direktīvā (oriģināli direktīvā tas tika uzstādīts kā 50% starpība starp korporatīvo nodokļu likmēm).
Sistēma, kas vēršas pret hibrīdneatbilstībām
Hibrīdneatbilstības, kas ir divu atšķirīgu juridisko raksturojumu izraisīta dubultā atskaitīšana, tiks labotas, nosakot, ka juridisko raksturojumu, ko hibrīda instrumentam vai vienībai dod dalībvalsts, kurā veikts maksājums, izmantos arīs otra dalībvalsts, kura ir iesaistīta neatbilstībā.
Izceļošanas nodokļa uzlikšana
Direktīva nosaka, ka dalībvalstīm ir jāuzliek izceļošanas nodoklis, kad nodokļu maksātājs pārceļ aktīvus vai rezidenci nodokļu vajadzībām ārpus kādas dalībvalstis. Šī direktīva precizē četrus gadījumus, kuros attiecas izceļošanas nodoklis:
Nodokļa apmērs atbilst pārvesto aktīvu tirgus vērtībai izceļošanas laikā, no kuras atņemta to vērtība nodokļu vajadzībām.
Lai izvairītos no dubultā nodokļa uzlikšanas: ja aktīvi tiek pārvesti uz citu dalībvalsti, rezidence nodokļu vajadzībām vai pastāvīgā iestāde pārcelta uz citu dalībvalsti, minētā dalībvalsts atzīst nodokļu maksātāja vai pastāvīgās iestādes dalībvalstī noteikto tirgus vērtību par aktīvu sākotnējo vērtību nodokļu vajadzībām. Šis noteikums neattiecas uz darbībām starp ES dalībvalsti un trešo valsti, kā arī pārvešanu no valstīm, kuras ir EEZ līguma puse.
Vispārēji noteikumi par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR)
GAAR vēršas pret neīstām struktūrām vai to virknēm, kuru mērķis ir nodokļu priekšrocības, kas ir pretrunā piemērojamo nodokļu normu nolūkam. Direktīva skaidro, ka struktūra vai struktūru virkne ir uzskatāma par neīstu, ciktāl tā nav izveidota pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kas atspoguļo ekonomisko realitāti.Termins ‘struktūras’ netiek definēts direktīvā, bet tiek uzskatīts, ka šis termins ietvers visus darījumus, shēmas, darbības, rīcības, vienošanās, piešķīrumus, saprašanās, solījumus, pasākumus.