Sīkdatnes jeb Let’s open the Cookie (jar)
Jūs jautāsiet vai interneta sīkdatnēm nav labāka nosaukuma nekā šobrīd zināmais? Sīkdatne ir neliela daļa datu vai ziņojumu, kas tiek nosūtīts no organizācijas tīmekļa servera uz jūsu tīmekļa pārlūkprogrammu un pēc tam tiek saglabāts jūsu cietajā diskā. Sīkdatnes nevar nolasīt datus no jūsu cietā diska vai citu vietņu izveidotos sīkfailu failus, tās ir viena no tehnoloģijām, kas izseko cilvēku rīcību tīmeklī.
Uzņēmumiem kuriem ir e-veikali, uzziņu vai pasūtījumu sistēmas tīmeklī, sīkdatnes ir būtiskas, lai uzlabotu cilvēku pieredzi, izmantojot savus e-pakalpojumus. Piemēram, ja pircējs e-iepirkšanās pusceļā atceras, ka “Ak, man taču vajadzēja arī citas lietas ne no šīs sadaļas”, viņš var atstāt esošo iepirkumu grozu, lai pievienotu citas preces, un iepirkumu grozs saglabās iepriekšējos pirkumus. Tie ir sīkfaili jeb cookies, kas palīdz to īstenot. Turklāt sīkdatnes palīdz uzņēmumiem labāk iepazīt savu klientu. Vietnes apmeklētāju statistiskā analīze un to izsekošana, no kurienes viņi ieradušies, ko viņi meklē vietnē, palīdz uzņēmumiem piedāvāt preces un pakalpojumus, kas viņus visvairāk interesē.
Digitālajā mārketingā sīkdatnes un citi izsekotāji ir neaizstājami rīki. Ir dažādi sīkdatņu veidi, funkcionālie, statistikas un analītiskie.
Funkcionālie sīkdatni, kā jau norāda nosaukums, ir nepieciešams, lai vietne darbotos. Statistikas sīkdatnes apkopo lietošanas datus un paradumus, bet mārketingam tiek izmantotas analītiskās sīkdatnes. Vietņu operatoriem nav jāprasa piekrišana funkcionāliem sīkfailiem, taču viņiem ir jāiegūst apmeklētāju piekrišana cita veida sīkdatnēm. Pirmās puses sīkfailus apkopo vietne, kurā apmeklētājs atrodas, un trešo personu sīkdatnes izseko lietotāju internetā visās vietnēs. Piekrišanas prasība izriet no e-privātuma vai sīkdatņu direktīvas (2002/58 / EK), kuru mēs sīkāk aplūkojām šajā rakstā (https://www.grantthornton.ee/en/insights1/2019-the-other-data-protection-topics-in-addition-to-the-gdpr/
) Direktīva, kas ir GDPR (2016/679 / EK), tiek atjaunināta un pārveidota par regulu ceturto gadu. 2019. gada oktobrī, Eiropa tiesa sīkāk precizēja Sīkfailu lietošanu, nosakot, ka sīkfailu piekrišanai jāatbilst GDPR, t.i., konkrētai, brīvi sniegtai un tikpat viegli atsaucamai kā to piešķirot. Īpaši tik uzsvērts, ka var pieprasīt piekrišanu vienai atsevišķai personas datu apstrādei, piemēram, piekrišana saņemt jaunumus un piedāvājumus, tas nozīmē piekrist mārketinga sīkdatnēm. Piekrišanu nevar pieprasīt par visu veidu informācijas apstrādēm neatkarīgi no satura. Katrai piekrišanai nepieciešama atsevišķa atļauja. Brīvprātīga datu nodošana nozīmē, ka, ja klients vēlas iegādāties veļas mašīnu e-veikalā, viņam nav jāpiekrīt konfidencialitātes politikai vai sīkdatņu mārketingam, lai varētu iegādāties veļas mašīnu. Privātuma tiesību noteikumi ir kļuvuši stingrāki visā pasaulē. Chrome gatavojas bloķēt visus trešo pušu sīkfailus viņu pārlūkprogrammā. Šīs pārmaiņas tika gatavotas jau ilgāku laiku un ietekmēs visu digitālā mārketinga dzīves ciklu.
Nākamajā rakstā mēs detalizētāk apskatīsim izmaiņas digitālajā mārketingā: kas notiek ar e-privātuma direktīvu; IAB (Globālo digitālo tirgotāju asociācija) un dažādu Eiropas datu aizsardzības regulatoru viedokļi par digitālā mārketinga prasībām.
