Jaunākajā pētījumā Grant Thornton International Business Report 2016 “Women in business - Turning promise into practice” apkopotā informācija liecina, ka Latvija ieņem augsto 7.vietu kā valsts, kurā 35% vadošo amatu ieņem sievietes, cieši sekojot mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvai (ieņem 3.vietu) un Igaunijai (ieņem 4.vietu). Pilnus pētījuma rezultātus lasīt šeit [ 5459 kb ].
Fakts, ka Austrumeiropā ir tik liels procents to Austrumeiropas sieviešu, kas ieņem vadošos amatus patiesi nepārsteidz. Tam droši vien ir savi vēsturiski faktori, kā, piemēram, 2.Pasaules kara un padomju iekārtas atstātais mantojums - sieviešu un vīriešu proporciju maiņa, kā arī fakts, ka laika periodā no 20.gadsimta 40.gadu beigām līdz 90.gadu sākumam nebija īpaša sadalījuma tā saucamajiem vīriešu un sieviešu amatiem. Visbiežāk darba roku trūkuma dēļ sievietes veica tos darbus, kas līdz tam tika vērtēti kā tipiski vīriešu darbi.
Neskatoties uz šo vēsturisko faktu, gribas apgalvot, ka ne tikai biznesā dzimumam nav nozīmes, un ka daudz ko nosaka uzņēmēja gēns, kas piemīt abiem dzimumiem, bet arī fakts, ka Austrumeiropas valstīs, kur vērojams procentuāli liels sieviešu- līderu skaits, tieši sievietes ir tās, kas ir orientētas uz mūžizglītību. Sievietēm piemīt dabiska spēja nemitīgi sevi pilnveidot, par ko liecina novērojums, ka augstāko mācību iestāžu, kursu, semināru, konferenču dalībnieku skaitā sievietes ir tās, kas ir aktīvākās.
Turpretī lielākajai daļai vīriešu šķiet tik pašsaprotami, ka viņiem piemīt vadītāja gēns, viņi ļoti komfortabli sadzīvo ar savu priviliģēto stāvokli un ar sajūtu, ka viņi ir uz varu orientēti.
Tāpat sabiedrībā pastāv dažādi stereotipi, ka sievietes izkritīs no darba cikla vai tiks pārtraukta karjera, ģimenes pieauguma dēļ – mammām ar bērniem fokuss nebūs 100% darbam. Dēļ tā rodas stereotips, kas liek sievietēm sevi pierādīt, ieguldīt savu enerģiju pierādot, ka viņas ir līdzvērtīgas, ieņemot vadošos amatus.
Bieži vien Rietumvalstīs satiekoties ar uzņēmējiem, nākas atbildēt uz jautājumu, vai Baltijā sievietes izjūt sava veida diskrimināciju no vīriešu puses, ja sievietes ieņem vadošos amatus. Parasti šādās situācijās pirmā atbildes reakcija ir noraidoša un jautājuma būtība lieka. Katrai sievietei ir sava pieredze un iespējams savs stāsts par to, vai izjutušas grūtības, taču vienmēr gribas mums pašām pajautāt, vai mēs esam no tām, kas čīkst un saka – vīrieši ir vairāk uz stratēģiju un varu orientēti. Bet vai mēs, sievietes, pašas mākam sevi parādīt? Sievietēm nevajadzētu pakļauties kādiem stereotipiem, bet pašām noteikt sevis izvēlēto karjeras ceļu. Mums pašām ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, jāriskē, jābūt komandas spēlētājai, jāizglīto sevi, jāiemācās noteiktas prasmes, jāizprot vīriešu loģiku un nepietiek vien ar sieviešu intuīciju, bet ir jāizprot bizness līdz pēdējai vīlei. Vienmēr sev ir jāuzdod jautājums – kas ir tas, ko es vēl varu darīt, lai attīstīt sevi kā personību un profesionāli.
Kāda sieviete ir laba līdere? – Spēcīga personība, ar dabiski piemītošu drosmi pieņemt lēmumus, spēja riskēt un uzņemties atbildību, ar izcilām komunikācijas spējām, ar spēju iedrošināt, aizraut, izskaidrot, iesaistīt – jābūt dabiskai vilkmes spējai iedvesmot cilvēkus kopā sasniegt nospraustos mērķus un rezultātu. Nebūt sīkumainam, bet būt ar nākotnes redzējumu, neieslīgt ikdienas sīkajos darbos, bet redzēt biznesa kopainu. Radīt vidi, kas ir pievilcīga visiem, kas sniedz gandarījumu pašai un citiem. Un noteikti savu reizi apveltītai ar labu humora izjūtu.
Kā manu dzīvi ir ietekmējis fakts, ka esmu līderis? – Ikdienā neizjūtu diskrimināciju starp vīriešiem un sievietēm. Ģimenes ziņā esmu tāds pat līderis kā biznesā – es mudinu savus bērnus augt un attīstīties, mācu pieņemt lēmumus, uzklausīt visas iesaistītās puses, skatīties uz dzīvi plašāk – viss slēpjas cilvēka dzīves stilā, ja tu akcentē kādā no dzīves daļām problēmas, tur arī tās rodas.
