Grozījumi Maksātnespējas likumā

Valsts prezidents šī gada 15.oktobrī izsludināja grozījumus, kas ievērojami mainīs maksātnespējas regulējumu. Grozījumi stāsies spēkā sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

Likums piedzīvo vairākas būtiskas izmaiņas –

Ieviesta valdes locekļu personiskā atbildība par sabiedrības saistībām;

„nolikto atslēgu princips” – tas skars fiziskās personas;

Ieviesta maksātnespējas administratoru neatkarības pārbaude;

Maksātnespējas administratori tiks pielīdzināti amatpersonām;

Noteikts laiks, kurā pārdodama parādnieku manta u.c. grozījumi.

Daudzām juridiskajām personām aktuāli varētu būt jaunie grozījumi, kas skar valdes locekļu atbildību. Likums tiks papildināts ar jaunu – XII2 nodaļu – Valdes locekļu atbildība. Līdz ar to, būtu lietderīgi apskatīt šo nodaļu sīkāk.

Tiek noteikts, ka parādnieka – kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti, vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka mantas stāvokli pēdējos trīs gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Likumā dotais formulējums ir tāds, kas pašlaik vēl neļauj gūt skaidru priekšstatu par normas piemērošanu. Sagaidot laika gaitā izveidojušos tiesu praksi varēs atbildēt uz jautājumu, cik skrupulozi tiek vērtēta klauzula „neļauj gūt skaidru priekšstatu”. Grozījumos nav atrunātas debitoru tiesības. Maksātnespējas administratori uzskata, ka lietas joprojām tiks skatītas pēc būtības. Līdz ar to, nevajadzētu rasties situācijai, kad lietas tiek ierosinātas uz pilnīgi absurda pamata.

Gadījumos, ja valdes loceklis nav zinājis par cita valdes locekļa darbībām un šī nezināšana nav rupja neuzmanība, viņam nav pamata atbildēt tādā pašā apmērā kā tam valdes loceklim, kurš šo neuzmanību pieļāvis.

Rodas jautājums arī par situāciju, gadījumā, ja šo pēdējo trīs gadu laikā būs nomainījušies valdes locekļi, iepriekšējie jaunajiem būs nodevuši dokumentus, bet jaunie maksātnespējas procesa gaitā tos nebūs atdevuši administratoram. Vai atbildība iestāsies arī bijušajiem valdes locekļiem?

Konsultējoties ar maksātnespējas administratoriem tika nonākts pie secinājuma, ka arī šajā gadījumā svarīgs būs samērīguma princips. Līdz ar to, ja vien iepriekšējais valdes loceklis spēs pierādīt, ka ir nodevis visus dokumentus, viņam var neiestāties atbildība, vai arī tā var tikt samazināta. Tomēr arī šajā gadījumā nevarēs izslēgt negodprātīgu prasību celšanu pret valdes locekļiem, piemēram, dokumentu kvalitātes dēļ, piemēram, dokumentā būs pieļauta kļūda datumā vai arī tas nebūs norādīts.

Zaudējumi kreditoram tiks aprobežoti ar pamatparāda apmēru. Tas nozīmē, ka kreditori varēs celt prasību pret valdes locekļiem kā fiziskām personām. Savukārt tas var novest pie nepamatotu prasību celšanas un novest valdes locekļus pašus līdz maksātnespējai.

Ar šiem grozījumiem var saprast, ka valdes locekļu atbildība ir krietni palielinājusies. Tomēr, joprojām, spēja pierādīt to, ka persona ir rīkojusies, kā krietns un rūpīgs saimnieks var novērst daudzus pārpratumus un valdes locekļa atbildību.

Šim ziņojumam ir tikai informatīvs raksturs par pieņemto tiesību normatīvo aktu, tas nevar tikt uzskatīts par Grant Thornton Rimess viedokli vai padomu.