Saeima 23.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma būtiskus grozījumus Darba likumā, kas skars gan darba devējus, gan darba ņēmējus.
Pieņemtais likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti, kā arī citus grozījumus.
Turpmāk juridiskām personām un personāla atlases uzņēmumiem sludinājumos būs jānorāda arī to reģistrācijas numurs.
Attiecībā uz darba līguma formu – tajā vairs nevarēs ietvert noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nebūs pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Darba līgums varēs slēgt tikai valsts valodā.
Gadījumā, ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam būs pienākums rakstveida informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem.
MK noteiks komercdarbības veidus, kuros darba devējam būs pienākums noslēdzot darba līgumu, darbiniekam izsniegt darbinieka apliecību, kā arī darbinieka apliecībā ietveramo informāciju un šīs apliecības izsniegšanas noteikumus.
Tiks pagarināts laiks, uz kuru varēs noslēgt terminētu darbu līgumu, ja līdz šim maksimālais termiņš bija trīs gadi, tad turpmāk tas būs pieci gadi (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ar atrunu, ja citā likumā nebūs noteikts cits termiņš.
Jaunajos grozījumos paredzēts arī no 30 uz 60 dienām pagarināt periodu, kurā darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju būs uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu. Šie grozījumi tiek veikti, lai mazinātu darba devēju negodprātīgu attieksmi pieņemot darbiniekus terminētā darbā, kaut arī viņiem nepieciešams, darbinieks pastāvīgā darba veikšanai.
Darba devējam būs jāizsniedz darbiniekam rakstveida rīkojums, ar kuru darbinieku atstādinās no darba.
Ja darbinieka aprūpē ir viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam, viņam tiks paredzētas tiesības uz vienu papildus brīvdienu.
Ja darbinieks nodos asinis, tad vienojoties ar darba devēju brīvo dienu varēs pārcelt un izmantot citā laikā. Darba devējam būs pienākums atmaksāt piecas šādas dienas gadā.
Tiek noteikts, ka darba devējs un darbinieks turpmāk varēs savā starpā vienoties par to, kad tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda, turpmāk tā nebūs obligāti jāizmaksā pirms atvaļinājuma, bet tiek ietverts noteikums, ka tai jābūt izmaksātai līdz nākamajai algai.
Ja darba devējs veiks ieturējumus no darbinieka, tad tie nevarēs būt lielāki par 20% no darbinieka mēneša algas.
Šim ziņojumam ir tikai informatīvs raksturs par pieņemto tiesību normatīvo aktu, tas nevar tikt uzskatīts par Grant Thornton Rimess viedokli vai padomu.