2016. gada 16. martā Saeimā ir iesniegti Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Darba likumā saistībā ar regulējuma precizēšanu darbinieku nosūtīšanas jomā. Izmaiņas nepieciešamas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvā 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, ietvertās normas.
Šobrīd spēkā esošais Darba likuma 14. pants, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanas jautājumus, sadalīts vairākos jaunos pantos. Līdz ar to, jaunā redakcijā izteikts Darba likuma 14. pants, kas noteiks vispārīgos ar darbinieku nosūtīšanu saistītos jautājumus. Tāpat likums papildināts ar 14.1 un 14.2 pantiem, kas attiecīgi noteiks darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā, un darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas. Likums turpmāk noteiks, ka, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma, nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, tai skaitā minimālā alga. Uz ārvalstīm nosūtītam darbiniekam nodrošināma minimālā alga atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.
Likumu arī paredzēts papildināt ar jaunu 75.2 pantu, kas noteiks darbuzņēmēja (personas, kas tieši ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi) atbildību par darba samaksas izmaksu.