Plānotā “nulles budžeta” īstenošana Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijās būs iespējama tikai ar neatkarīgu ekspertu piesaisti

SIA “Grant Thornton Baltic” aicina plānotā “nulles budžeta” Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijās funkciju un izmaksu izvērtējuma veikšanu uzticēt no valsts pārvaldes neatkarīgiem ekspertiem jeb auditoriem, kā arī definēt konkrētus finanšu un darbinieku samazināšanas mērķus, lai tādā veidā virzītos uz ideju “maza un efektīva valsts pārvalde”.

Ministru kabinets decembrī ir pieņēmis lēmumu īstenot nulles budžeta veidošanas principu, to sākotnēji īstenojot trīs ministrijās – Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijā. SIA “Grant Thornton Baltic” norāda, ka šī ir ļoti laba iniciatīva, lai varētu samazināt budžeta izdevumus un efektivizēt valsts pārvaldi. Vienlaikus tas norāda uz riskiem, ja šajā procesā netiks piesaistīti neatkarīgi finanšu eksperti, bet balstīsies uz pašu ministriju un finanšu ministrijas ekspertīzi vai darba grupu ieteikumiem.

“Mēs redzam, kā līdz šim valsts pārvaldei sekmējies ar izdevumu mazināšanu – katru gadu izdevumi tikai pieaug un tie tiek paslēpti ciparos, jaunās funkcijās un deleģējumos. Cipariski daudzos gadījumos par samazinājumu tiek uzdotas “tukšās štata vietas” vai jau noslēgtie projekti. Ja šim procesam nepieies ar profesionālu skatu ārpus esošās sistēmas un nepiesaistīs ārējus ekspertus, tad arī pastāv liela varbūtība, ka tas būs vingrinājums bez rezultāta. Šobrīd līdzīga iniciatīva notiek Igaunijā valsts pārvaldē, un arī tur var teikt, ka viss notiek kā pa celmiem, jo to dara pašu spēkiem. “Nulles budžeta” pieeja ir ļoti ambiciozs mērķis Latvijai, it īpaši zinot, kā tai līdz šim sekmējies ar lielu reformu, projektu un ideju īstenošanu un vadību,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Otrs būtisks faktors, kas šobrīd neizskan, ir konkrētu finansiālu un skaitļos balstītu mērķu nosaukšana, ko katrai ministrijai būtu jāsasniedz, samazinot izdevumus un arī darbinieku skaitu. Piemēram, Igaunijā 2022.gadā valdība nolēma, ka visām ministrijām ir jāīsteno nulles budžeta projekts, nosakot, ka līdz 2027. gadam jāsasniedz 275 miljoni eiro samazinājums budžeta izdevumos.

Trešā lieta, ka valstij būtu jāsāk ar ilgtermiņa izmērāma mērķa noteikšanu – lai arī par to ir daudz runāt, tomēr neviena valdība nav uzņēmusies vadību un to izdarījusi. “Tam būtu jābūt pirmajam solim – pateikt, ko mēs kā valsts vēlamies sasniegt 5 gadu laikā, vai 10 gadu laikā. Tāds globāls virsmērķis. Un tam pakārtot ministriju budžetu veidošanu – te tieši ideāli noder nulles budžeta pieeja,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Šobrīd audits notiek trīs Igaunijas ministrijās (Finanšu, Sociālo lietu un Ekonomikas ministrija), no tām vien sagaidot 150 miljonus eiro ietaupījumu uz izdevumiem. Igaunija vēlas ar šo iniciatīvu izvērtēt pakalpojumus, kurus tā varētu samazināt vai pat nesniegt. Šis jau no pirmsākumiem ir ambiciozs pieteikums, jo atteikšanās no kāda pakalpojuma vispār pamatā nozīmē kādas sabiedrības daļas neapmierinātību un pretestību.

Papildus konkrētām ar ministriju saistītām revīzijām mūsu kaimiņvalsts veic plašāku tēriņu izvērtējumu, kas saistīts ar valsts investīcijām. Vienkārši sakot, mērķis ir izstrādāt politikas ieteikumus, kā veikt ieguldījumus tā, lai maksimāli palielinātu katra iztērētā eiro ietekmi. Tas tiek darīts, lai zinātu gan visu investīciju kopējo ietekmi uz ekonomiku, gan katra projekta salīdzināmo sociālekonomisko ietekmi.

“Nulles budžeta vai tās principu pieeja ik pa laikam tiek izmantota dažādās valstīs Eiropā ar mērķi uzlabot fiskālo disciplīnu un izdevumu caurskatāmību un kontroli. Šobrīd ir svarīgi, lai Latvijā rezultāts būtu jēgpilns, nebūtu kosmētiskais remonts ar ciparu pārbīdēm no vienas ailītes uz citu. Šai reformai ir jābūt par pamatu, lai pieņemtu būtiskus lēmumus tēriņu samazināšanai, funkciju nodošanai privātajam sektoram, kā arī izvērtēt esošo programmu rezultātus un efektivitāti. Ja to darīs pati valsts pārvalde, izveidojot darba grupas, kurās piesaistīs arī uzņēmēju organizācijas, rezultāta nebūs – to pierāda kaut vai Valsts kontroles revīziju secinājumu praktiski neņemšana vērā, nodokļu reformas darba grupas imitācija, Rail Baltica uzraudzība, u.tml.,” norāda Raitis Logins.

“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju nekustamā īpašuma un biznesa vērtēšanā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 350 darbiniekiem un 4000 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.