Vidējās izpeļņas aprēķināšana – darba samaksa
Saskaņā ar Darba likuma 75. panta pirmo daļu visos gadījumos, kad darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
Tas nozīmē, ka ar norādīto regulējumu, aprēķinot vidējo izpeļņu, netiek ņemta vērā Darba likuma 59.pantā paredzētā darba samaksas daļa – jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu. Savukārt Darba likuma 75.panta ceturtajā un piektajā daļā, kas noteic mēneša un dienas vidējās izpeļņas aprēķina metodi, darba samaksa saprotama nevis šā likuma 59.panta, bet gan 75.panta pirmās daļas tvērumā, kas vidējās izpeļņas aprēķina gadījumos sašaurina vērā ņemamo darba samaksu (Senāta spriedums lietā SKC-509/2019).
Vidējās izpeļņas aprēķināšana – nostrādātās darba dienas (stundas)
Saskaņā ar Darba likuma 75. panta ceturto daļu dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.
Tātad darbinieka attaisnots darba kavējums (darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un cita attaisnota prombūtne, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos) netiek iekļauts vidējā izpeļņā. Un ņemot vērā to, ka no Darba likuma 74.panta izriet, ka dīkstāves gadījumā darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, arī atlīdzība, kas darbiniekam maksāta par dīkstāvi, nav iekļaujama vidējās izpeļņas aprēķinā.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmaksātais dīkstāves pabalsts
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta pirmo daļu, ja darba devējs, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.
Tātad VID izmaksāto dīkstāves pabalstu regulē speciālie normatīvie akti. Līdz ar to dīkstāves pabalsts un laiks, par kuru darbiniekam tika izmaksāts dīkstāves pabalsts, netiek ieskaitīts vidējas izpeļņas aprēķinā, līdzīgi kā darbnespējas lapas B apmaksas gadījumā, jo to izmaksu veic nevis darba devējs, bet gan kompetentā iestāde, kas ir pilnvarota to darīt.
Piemērs
Ja pēdējo sešu mēnešu laikā divi mēneši darbiniekam bija dīkstāve un tika maksāts vai darba devēja, vai VID dīkstāves pabalsts, tad neviens no šiem ienākumiem un periodiem nav jāiekļauj vidējās izpeļņas aprēķinā, un vidējā izpeļņa aprēķināma no atlikušajiem šī sešu mēnešu perioda mēnešiem, kuru ietvaros darbiniekam tika izmaksāta darba samaksa un bija nostrādātas darba dienas, stundas pie darba devēja.
Informācijas avoti
Darba likums
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-509/2019
Valsts darba inspekcijas skaidrojumi
03.06.2021