Uzņēmums (apbūves tiesīgais) ir noslēdzis līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu (zemes noma) uz neapbūvētu zemi ar mērķi uzbūvēt noliktavu. Līgums ir noslēgts uz 25 gadiem. Noliktavas būvniecība ilgs vienu gadu un pēc nodošanas ekspluatācijā tiks izmantota 24 gadu laikā. Līguma beigās apbūves tiesīgajam vai nu jāatbrīvo zeme no ēkas, vai bez atlīdzības jānodod zemes īpašniekam uz zemes uzbūvētā noliktava ar visiem tās piederumiem (inženierkomunikācijām un/vai inženierbūvēm). Vai līguma uzsākšanas datumā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā apbūves tiesīgais drīkst atzīt nomāto aktīvu (zemes nomu) ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā? Kā pareizi veikt šāda līguma uzskaiti?
Apbūves tiesības kā tiesību institūts tika ieviests 2017. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā grozījumi Civillikuma trešajā daļā “Lietu tiesības”. Šobrīd nav pieejami normatīvie akti vai metodiskie materiāli, kā apbūves tiesības uzrādīt grāmatvedībā, tāpēc atbildes sagatavošanā izmantots Civillikumā noteiktais un pieejamie juristu skaidrojumi par apbūves tiesību būtību.
Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesībai piemērojami noteikumi, kas attiecas uz nekustamām lietām, izņemot pirmpirkuma tiesību un izpirkuma tiesību. Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) ir uzskatāma par apbūves tiesības būtisku daļu.
Piešķirot apbūves tiesību, jānoteic zemes gabals, uz kuru attiecas apbūves tiesība, noteikts apbūves tiesības termiņš, kas nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, kā arī maksa par apbūves tiesību un tās maksāšanas termiņi, ja apbūves tiesība piešķirta par atlīdzību. Maksa par apbūves tiesību jānoteic naudā. Ja nav norunāts citādi, tad maksai par apbūves tiesību attiecīgi piemērojami noteikumi par nomas līgumu.
Tā kā apbūves tiesības dod tiesības uz sveša zemes gabala celt ēku vai būvi, kā arī maksai par apbūves tiesību attiecīgi piemērojami noteikumi par nomas līgumu, piešķirot apbūves tiesības, nav nepieciešams paralēli slēgt zemes nomas līgumu.
Apbūves tiesības dod plašākas zemes gabala izmatošanas tiesības nekā nomas līgums. Tajā pašā laikā maksu par apbūves tiesībām nosaka līgumā, un tā var būt maksājama katru gadu, ceturksni vai mēnesi. Ja līgumā ir noteikta regulāra lietošanas maksa līguma darbības periodā, maksa par apbūves tiesībām grāmatvedībā uzrādāma, tāpat kā zemes nomas maksa, attiecinot to uz izmaksām. Ja maksa tiek noteikta reizi gadā vai ceturksnī, veidosies nākamo periodu izmaksas. Ja uzņēmums piemēro 16. starptautisko finanšu pārskatu standartu “Noma”, bilancē būs lietošanas tiesību aktīvs.
Savukārt, ja līgumā tomēr tiek noteikta vienreizēja apbūves tiesību maksa, manuprāt, korekti būtu to kapitalizēt un uz izmaksām norakstīt līguma darbības laikā. Nav skaidrs, kurā bilances postenī tās būtu uzrādāmas, bet, manuprāt, var izmantot ilgtermiņa ieguldījumus nomātajos pamatlīdzekļos, nemateriālos aktīvus vai citus debitorus atkarībā no līguma nosacījumiem, tomēr šādos gadījumos labāk būtu konsultēties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vai Finanšu ministriju.
Rakstu sagatavoja Silvija Gulbe, Grant Thornton Baltic Audit zvērināta revidente.
Pilnu rakstu lasi https://ifinanses.lv/raksti/gramatvediba/gramatvediba/ka-apbuves-tiesibu-ligumu-uzradit-gramatvediba/16992